Pieejama darba vakance nekustamo īpašumu tirdzniecības jomā, iespēju strādāt starptautiskā uzņēmumā tīklā ar vairāk kā 38 gadu laikā pārbaudītām apkalpošanas vērtībām, ar vairāk kā 7800 neatkarīgi darbojošiem birojiem 68 pasaules valstīs, vienotu apmācības sistēmu, klientu datu bāzi, iespēju pašiem organizēt savu darba nedēļu ar pieredzējušu kolēģu atbalstu, līdz pat ...% honorāra,
tad pievienojaties Century 21 kolektīvam, kas meklē pieredzējušus brokerus, vai tos, kuri vēlas par tādiem kļūt, iekļauties starptautiskā mākleru tīklā, kas ļauj paplašināt darbības iespējas ar jauniem klientiem.
Izmanto šo darba vakanci!
otrdiena, 2010. gada 11. maijs
Darba piedāvājums
Darba piedāvājums aicina darbā konsultantus-pārdevējus darbam pa telefonu birojā- finanšu konsultāciju uzņēmumā. Pieņemam arī bez priekšzināšanām finanšu jomā.
Veicam APMĀCĪBAS jaunajiem darbiniekiem, garantējam pamatalgu un piemaksas, kā arī bonusu sistēmu.
Ja esi komunikabls un uzņēmīgs gaidam tavu CV uz lelde@fcm.lv!
Darba piedāvājums aktīviem un enerģiskiem cilvēkiem!
Veicam APMĀCĪBAS jaunajiem darbiniekiem, garantējam pamatalgu un piemaksas, kā arī bonusu sistēmu.
Ja esi komunikabls un uzņēmīgs gaidam tavu CV uz lelde@fcm.lv!
Darba piedāvājums aktīviem un enerģiskiem cilvēkiem!
Darba sludinājumi
SIA Timer Latvija jau vairāk nekā 5 gadus piedāvā visplašākajā izvēlē kalendārus, dienasgrāmatas un skolas preces. Paplašinot savu darbību aicinām darbā tirdzniecības pārstāvi.
Galvenie pienākumi:
• aktīva uzņēmuma produktu pārdošana, jaunu klientu piesaiste
• individuālā darba uzdevuma izpildes plānošana un organizēšana
Prasības kandidātam:
• iniciatīvas pilna, mērķtiecīga un atbildīga pieeja darbam
• pieredze aktīvajā pārdošanā (poligrāfijas izstrādājumu un kancelejas preču tirdzniecībā)
• augstākā vai nepabeigta augstākā izglītība
• teicamas latviešu un ļoti labas krievu valodas zināšanas
• autovadītāja apliecība
Mēs piedāvājam:
• interesantu darbu stabilā uzņēmumā un draudzīgā kolektīvā
• ieguldījumam un sasniegumiem atbilstošu atalgojumu
Ja šis darba piedāvājums ieinteresēja, gaidām Jūsu CV un pieteikuma vēstuli latviešu valodā uz e-pastu timer@timer.lv
Galvenie pienākumi:
• aktīva uzņēmuma produktu pārdošana, jaunu klientu piesaiste
• individuālā darba uzdevuma izpildes plānošana un organizēšana
Prasības kandidātam:
• iniciatīvas pilna, mērķtiecīga un atbildīga pieeja darbam
• pieredze aktīvajā pārdošanā (poligrāfijas izstrādājumu un kancelejas preču tirdzniecībā)
• augstākā vai nepabeigta augstākā izglītība
• teicamas latviešu un ļoti labas krievu valodas zināšanas
• autovadītāja apliecība
Mēs piedāvājam:
• interesantu darbu stabilā uzņēmumā un draudzīgā kolektīvā
• ieguldījumam un sasniegumiem atbilstošu atalgojumu
Ja šis darba piedāvājums ieinteresēja, gaidām Jūsu CV un pieteikuma vēstuli latviešu valodā uz e-pastu timer@timer.lv
Darba piedāvājumi
Darba piedāvājumi ir maldīgs priekšstats par darbaspēka konkurences saasināšanos. Šobrīd darba tirgus tendences nosaka pēdējos gados mākslīgi veidotās labklājības piramīdas sabrukums.
Latvijas darba tirgū liela daļa darba attiecību tiek veidotas uz pazīšanās vai radniecīgu saišu bāzes. Tas arī ir viens no apstākļiem, kas kavē mūsu attīstību tautsaimniecībā un praktiski izslēdz vai samazina līdz minimumam iespēju izglītotiem un talantīgiem cilvēkiem nokļūt atbildīgos amatos, kas lielā mērā varētu ietekmēt mūsu kopējo labklājību nākotnē.
Piemēram, kā visiem zināmu faktu var minēt valsts amatpersonu ģimenes locekļu un vajadzīgo cilvēku bīdīšanu amatos vai atsevišķu uzņēmumu, kur skaidri saskatāma radnieciskā saite, nebeidzamā veiksmes josla, uzvarot konkursos par valsts pasūtījuma saņemšanu. Tādas pašas tendences vērojamas ne tikai darba tirgus valsts sektorā, bet arī kopējā darba tirgū. Darba devēji rīko falšas darba pārrunas ar iepriekš zināmu iznākumu un konkursus uz vakancēm, kuru patiesībā nav.
Uz meliem un krāpšanu balstītas darba attiecību bāzes pakārtoti veidojas Latvijas biznesa īpatnības, kuras patiesībā par īpatnībām nemaz nevar nosaukt, jaunās tendences drīzāk izskatās pēc kroplīgiem veidojumiem.
Viena no Latvijas biznesa īpatnībām, kura kavē izglītotus un talantīgus cilvēkus konkurēt darba tirgū, ir personāla atlases darbinieku, biroju vadītāju un cilvēku, kuru esamību uzņēmumā apdraud izglītotāku kadru pieņemšana, nemākulīga vai apzināti nekorekta rīcība.
Vadoties pēc instrukcijām un valdošajiem stereotipiem sabiedrībā, personāla atlases darbinieks darba interviju nereti pārvērš par muļķīgu jautājumu uzdošanu, kas nekādi neskar profesionālo jomu. Personāla atlases darbinieks bieži vien nav pietiekami kompetents attiecīgajā nozarē, lai spētu novērtēt darba piedāvājuma vērtību vai lietderību.
Runājot par nekompetenci biroja vadībā, jāsecina, ka daudzas pieteikuma vēstules uz darba piedāvājumiem, ja tās nav adresētas tieši uzņēmuma vadītājam, nonāk pa taisno atkritumu tvertnē. Šādi bieži vien birojā strādājošie saprot vadības rīkojumu - atšķirot surogātkorespondenci. Tas tieši attiecināms arī uz elektroniskā pasta apstrādi un pārsūtīšanu. Kaut gan biznesa labais tonis pasaulē liek atbildēt uz visiem meiliem, vismaz dažos vārdos, paziņojot par e-pasta saņemšanu un rīcību, kas sekos tālāk, respektīvi - kad jautājums tiks izskatīts un kad tiks sniegta atbilde gadījumā, ja iesūtītais jautājums nav atrisināms uzreiz. Latvijā situācija ir gluži pretēja, nosūtot korespondenci, tā bieži vien iekrīt kā akā, nosūtītājam atstājot iespēju minēt, kas notiks tālāk. Šādos darba tirgus apstākļos, kur pietrūkst savstarpējās komunikācijas un tik ļoti ietekmējošs ir cilvēciskās neizdarības faktors, kvalitatīva darbaspēka konkurence nevar izveidoties. Nepatīkamākais ir tas, ka daudzās darbavietās ir cilvēki vai cilvēku grupas, kas nav ieinteresēti kopējā izaugsmē un baidās no iekšējās konkurences. Jo tas izjauks šo cilvēku ikdienišķo rutīnu un neļaus darba dienu apātiski atsēdēt krēslos. Uzskatāms piemērs ir vairums valsts iestāžu, kur notiek iekšējā kadru rotācija, neļaujot iekļūt nevienam no ārpuses. Nonākot uz šāda uzņēmuma darba interviju pieredzējuša darbinieka vadībā, intervijas vadītājs, sajūtot iespējamos konkurences draudus, nemaz nepūlas izzināt intervējamā spējas un prasmes, bet gan liek nepārprotami saprast, ka viņš patiesībā nav vajadzīgs. Domāju, ka daudzi potenciālie darba ņēmēji pazīst šo situāciju, kura rada pamatotu jautājumu: kādēļ mani aicināja uz interviju, ja pat nedeva iespēju runāt un pierādīt savas spējas?
Mūsu valsts veidotās plaukstošās ekonomikas iespaidā proporcionāli mainās un darba piedāvājumos aug darba devēju prasības pret potenciālajiem darba ņēmējiem. Kopējais nabadzības līmenis ir radījis apstākļus, ka Latvijas darba devējs savā uzņēmumā vēlas redzēt darbinieku ar supercilvēka spējām. Cilvēki tiek maksimāli nodarbināti, pieņemot darbā, netiek izskaidroti darba pienākumi, kā rezultātā vēlāk darbiniekam tiek uzkrautas vairākas slodzes, maksājot par vienu. Atteikšanās strādāt pārslodzē no darba devēja viedokļa tiek skaidrota kā lojalitātes zaudēšana, kas nākotnē darbiniekam var draudēt ar atlaišanu no darba. Šobrīd Latvijas darba devējs par normālu uzskata situāciju, kad cilvēki pārstrādā noteikto 40 stundu darba nedēļu. Tas tiek praktizēts kā pašsaprotama lieta, ignorējot darbinieku privāto dzīvi; to, ka cilvēkiem ir ģimenes un bērni; to, ka cilvēki ir piekusuši un faktiski nevelta brīvo laiku (kura nemaz nav) atpūtai un relaksācijai. Strādājošie prasības neizvirza, jo baidās zaudēt darbu, un tas darba devējiem dod neierobežotas iespējas manipulēt ar cilvēkiem, izmantojot dažādus paņēmienus, kuri dažkārt līdzinās šantāžai. Situāciju vēl sāpīgāku dara apstāklis, ka Latvijā ģimene praktiski nespēj izdzīvot, ja kāds no tās locekļiem uz laiku ir zaudējis darbu.
Respektīvi, rodas iespaids, ka Latvijā pastāv slēptā verdzība ar tās modernajām iezīmēm un cilvēki strādā par vēdera tiesu. Vienīgā atšķirība ir tā, ka modernais vergturis mūsdienās vairs nepilda barotāja un pajumtes nodrošinātāja lomu, tā vietā strādniekam atmetot nožēlojamu samaksu, kas patiesībā tā pati vēdera tiesa vien ir. Šādu kroplīgu veidojumu rašanos darba tirgū veicina apstāklis, ka Latvijā nedarbojas arodbiedrības, kuras, aktīvi strādājot, palīdzētu regulēt un dot pareizu ievirzi darba attiecībām, kā arī aizstāvētu darba ņēmēju tiesības. Kāds teiks: Latvijā taču ir arodbiedrības! Bet starp vārdiem "ir" un "darbojas" ir milzīga atšķirība.
Tas ir tikai īss ievads tēmai par nenormālībām Latvijas darba tirgū, kuru varētu turpināt bezgalīgi.
Viens no šā raksta mērķiem ir likt cilvēkiem saprast, ka viņi nav darba mašīnas kādas interešu grupas labklājības audzēšanai un, kā jebkuram cilvēkam, strādniekam Latvijā ir tiesības uz normālām darba stundām un samaksu par virsstundām, tiesības uz privāto dzīvi, sabiedriskajām aktivitātēm un cita veida relaksāciju. Tāpēc, neskatoties uz krīzi, ir ar kritisku aci jānovērtē pieejamie darba piedāvājumi.
Edmunds Zeltiņš, projektu vadītājs uzņēmumā Bonsai Wood flooring (Guernsey, UK)
Latvijas darba tirgū liela daļa darba attiecību tiek veidotas uz pazīšanās vai radniecīgu saišu bāzes. Tas arī ir viens no apstākļiem, kas kavē mūsu attīstību tautsaimniecībā un praktiski izslēdz vai samazina līdz minimumam iespēju izglītotiem un talantīgiem cilvēkiem nokļūt atbildīgos amatos, kas lielā mērā varētu ietekmēt mūsu kopējo labklājību nākotnē.
Piemēram, kā visiem zināmu faktu var minēt valsts amatpersonu ģimenes locekļu un vajadzīgo cilvēku bīdīšanu amatos vai atsevišķu uzņēmumu, kur skaidri saskatāma radnieciskā saite, nebeidzamā veiksmes josla, uzvarot konkursos par valsts pasūtījuma saņemšanu. Tādas pašas tendences vērojamas ne tikai darba tirgus valsts sektorā, bet arī kopējā darba tirgū. Darba devēji rīko falšas darba pārrunas ar iepriekš zināmu iznākumu un konkursus uz vakancēm, kuru patiesībā nav.
Uz meliem un krāpšanu balstītas darba attiecību bāzes pakārtoti veidojas Latvijas biznesa īpatnības, kuras patiesībā par īpatnībām nemaz nevar nosaukt, jaunās tendences drīzāk izskatās pēc kroplīgiem veidojumiem.
Viena no Latvijas biznesa īpatnībām, kura kavē izglītotus un talantīgus cilvēkus konkurēt darba tirgū, ir personāla atlases darbinieku, biroju vadītāju un cilvēku, kuru esamību uzņēmumā apdraud izglītotāku kadru pieņemšana, nemākulīga vai apzināti nekorekta rīcība.
Vadoties pēc instrukcijām un valdošajiem stereotipiem sabiedrībā, personāla atlases darbinieks darba interviju nereti pārvērš par muļķīgu jautājumu uzdošanu, kas nekādi neskar profesionālo jomu. Personāla atlases darbinieks bieži vien nav pietiekami kompetents attiecīgajā nozarē, lai spētu novērtēt darba piedāvājuma vērtību vai lietderību.
Runājot par nekompetenci biroja vadībā, jāsecina, ka daudzas pieteikuma vēstules uz darba piedāvājumiem, ja tās nav adresētas tieši uzņēmuma vadītājam, nonāk pa taisno atkritumu tvertnē. Šādi bieži vien birojā strādājošie saprot vadības rīkojumu - atšķirot surogātkorespondenci. Tas tieši attiecināms arī uz elektroniskā pasta apstrādi un pārsūtīšanu. Kaut gan biznesa labais tonis pasaulē liek atbildēt uz visiem meiliem, vismaz dažos vārdos, paziņojot par e-pasta saņemšanu un rīcību, kas sekos tālāk, respektīvi - kad jautājums tiks izskatīts un kad tiks sniegta atbilde gadījumā, ja iesūtītais jautājums nav atrisināms uzreiz. Latvijā situācija ir gluži pretēja, nosūtot korespondenci, tā bieži vien iekrīt kā akā, nosūtītājam atstājot iespēju minēt, kas notiks tālāk. Šādos darba tirgus apstākļos, kur pietrūkst savstarpējās komunikācijas un tik ļoti ietekmējošs ir cilvēciskās neizdarības faktors, kvalitatīva darbaspēka konkurence nevar izveidoties. Nepatīkamākais ir tas, ka daudzās darbavietās ir cilvēki vai cilvēku grupas, kas nav ieinteresēti kopējā izaugsmē un baidās no iekšējās konkurences. Jo tas izjauks šo cilvēku ikdienišķo rutīnu un neļaus darba dienu apātiski atsēdēt krēslos. Uzskatāms piemērs ir vairums valsts iestāžu, kur notiek iekšējā kadru rotācija, neļaujot iekļūt nevienam no ārpuses. Nonākot uz šāda uzņēmuma darba interviju pieredzējuša darbinieka vadībā, intervijas vadītājs, sajūtot iespējamos konkurences draudus, nemaz nepūlas izzināt intervējamā spējas un prasmes, bet gan liek nepārprotami saprast, ka viņš patiesībā nav vajadzīgs. Domāju, ka daudzi potenciālie darba ņēmēji pazīst šo situāciju, kura rada pamatotu jautājumu: kādēļ mani aicināja uz interviju, ja pat nedeva iespēju runāt un pierādīt savas spējas?
Mūsu valsts veidotās plaukstošās ekonomikas iespaidā proporcionāli mainās un darba piedāvājumos aug darba devēju prasības pret potenciālajiem darba ņēmējiem. Kopējais nabadzības līmenis ir radījis apstākļus, ka Latvijas darba devējs savā uzņēmumā vēlas redzēt darbinieku ar supercilvēka spējām. Cilvēki tiek maksimāli nodarbināti, pieņemot darbā, netiek izskaidroti darba pienākumi, kā rezultātā vēlāk darbiniekam tiek uzkrautas vairākas slodzes, maksājot par vienu. Atteikšanās strādāt pārslodzē no darba devēja viedokļa tiek skaidrota kā lojalitātes zaudēšana, kas nākotnē darbiniekam var draudēt ar atlaišanu no darba. Šobrīd Latvijas darba devējs par normālu uzskata situāciju, kad cilvēki pārstrādā noteikto 40 stundu darba nedēļu. Tas tiek praktizēts kā pašsaprotama lieta, ignorējot darbinieku privāto dzīvi; to, ka cilvēkiem ir ģimenes un bērni; to, ka cilvēki ir piekusuši un faktiski nevelta brīvo laiku (kura nemaz nav) atpūtai un relaksācijai. Strādājošie prasības neizvirza, jo baidās zaudēt darbu, un tas darba devējiem dod neierobežotas iespējas manipulēt ar cilvēkiem, izmantojot dažādus paņēmienus, kuri dažkārt līdzinās šantāžai. Situāciju vēl sāpīgāku dara apstāklis, ka Latvijā ģimene praktiski nespēj izdzīvot, ja kāds no tās locekļiem uz laiku ir zaudējis darbu.
Respektīvi, rodas iespaids, ka Latvijā pastāv slēptā verdzība ar tās modernajām iezīmēm un cilvēki strādā par vēdera tiesu. Vienīgā atšķirība ir tā, ka modernais vergturis mūsdienās vairs nepilda barotāja un pajumtes nodrošinātāja lomu, tā vietā strādniekam atmetot nožēlojamu samaksu, kas patiesībā tā pati vēdera tiesa vien ir. Šādu kroplīgu veidojumu rašanos darba tirgū veicina apstāklis, ka Latvijā nedarbojas arodbiedrības, kuras, aktīvi strādājot, palīdzētu regulēt un dot pareizu ievirzi darba attiecībām, kā arī aizstāvētu darba ņēmēju tiesības. Kāds teiks: Latvijā taču ir arodbiedrības! Bet starp vārdiem "ir" un "darbojas" ir milzīga atšķirība.
Tas ir tikai īss ievads tēmai par nenormālībām Latvijas darba tirgū, kuru varētu turpināt bezgalīgi.
Viens no šā raksta mērķiem ir likt cilvēkiem saprast, ka viņi nav darba mašīnas kādas interešu grupas labklājības audzēšanai un, kā jebkuram cilvēkam, strādniekam Latvijā ir tiesības uz normālām darba stundām un samaksu par virsstundām, tiesības uz privāto dzīvi, sabiedriskajām aktivitātēm un cita veida relaksāciju. Tāpēc, neskatoties uz krīzi, ir ar kritisku aci jānovērtē pieejamie darba piedāvājumi.
Edmunds Zeltiņš, projektu vadītājs uzņēmumā Bonsai Wood flooring (Guernsey, UK)
Abonēt:
Ziņas (Atom)